Account Suspended
Account Suspended
This Account has been suspended.
Contact your hosting provider for more information.

Krīzes laika pensijas pārrēķinās

bildee

Pensijas, kas piešķirtas, ekonomiskās krīzes ietekmē piemērojot negatīvos kapitāla indeksus, tiks pārrēķinātas un attiecīgi palielinātas, sākot no 2016. gada, šādu lēmumu pieņēmusi Saeima, grozot likumu Par valsts pensijām.

Ko šīs izmaiņas nozīmē Latvijas pensionāriem? Uz daļu no jautājumiem var atbildēt jau tūlīt pat, taču par dažiem likumdevēju lēmumi vēl nav pieņemti un zināmi, piemēram, kuriem pensionāriem pensijas pārrēķinās vispirms, raksta portāls NRA.lv.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča norāda: pēc intensīvām konsultācijām ar valdības vadītāju, finanšu ministru un Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāju esam panākuši risinājumu, lai krīzes laikā piešķirtās pensijas varētu sākt palielināt jau nākamgad. Komisijas priekšsēdētāja uzsver: svarīgi, ka tas ierakstīts likumā, nevis ir tikai vārdos izteikts solījums, jo ar šo likumu ir novērsta gan negatīva indeksa piemērošana nākotnē, gan panākta pensijas pārskatīšana tiem cilvēkiem, kuri cietuši iepriekšējās krīzes laikā. Saskaņā ar Saeimas pieņemtajām likuma izmaiņām pensijas paredzēts pārskatīt personām, kurām laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim piešķirtas vai pārrēķinātas vecuma, izdienas vai apgādnieka zaudējuma pensijas. Pensijas tiks pārskatītas, negatīvos 2009., 2010. un 2011. gada apdrošināšanas iemaksu algas indeksus aizstājot ar indeksu 1. Tiesa, likuma grozījumi neparedz kārtību, kā šīs pensijas tiks pārskatītas. Labklājības ministrija bija izstrādājusi grozījumus, piedāvājot krīzes pensiju pārrēķinu sākt ar 2010. gadā piešķirtajām pensijām, taču tos noraidīja valdība, un arī diskusijās Saeimā šo variantu nevirzīja tālāk. Otrs variants, kā pārrēķināt krīzes laika pensijas un par ko diskutēja Saeimā, bija sākumā pārskatīt tās krīzes laikā piešķirtās pensijas, kuras nepārsniedz noteiktu apmēru, sākot ar vismazākajām, piemēram, 180 eiro lielām pensijām. Šo variantu gan neatbalstīja Labklājības ministrija, norādot, ka tas mazinās ticību pensiju sistēmai. Tas arī varētu diskriminēt pensionārus, kuriem ilgāka darba stāža dēļ aprēķināta lielāka pensija, kuru tagad nepārrēķinātu. Deputāti sola, ka konkrēti risinājumi krīzes laika pensiju pārrēķināšanai varētu tapt budžeta veidošanas laikā, zinot, cik naudas varēs atvēlēt. Jāuzsver, ka atsevišķu deputātu minētie četri miljoni eiro, kurus it kā varētu atvēlēt 2016. gadā krīzes pensiju pārrēķinam, ir tikpat, cik izmaksātu Labklājības ministrijas priekšlikuma realizācija.

Likuma grozījumi paredz nākotnē novērst gadījumus, kad ekonomikas lejupslīdes ietekmē būtiski samazinās piešķiramo pensiju apmērs. Jaunā kārtība paredz ierobežot indivīdu uzkrātā pensijas kapitāla jeb uzkrāto sociālo iemaksu svārstības, nesamazinot piešķiramās pensijas apmēru gados, kad apdrošināšanas iemaksu algu indekss ir mazāks par 1. Šādā situācijā pensiju kapitāla aktualizācijai tiks piemērots indekss 1. Likumā iestrādāts arī mehānisms, lai novērstu pārāk strauju pensiju kapitāla pieaugumu ekonomiskās izaugsmes gados. Pensiju likuma grozījumi paredz arī pilnveidot invaliditātes pensiju pārrēķināšanas kārtību, mainoties invaliditātes grupai. Šis lēmums pieņemts, izpildot Satversmes tiesas spriedumu.

VIEDOKLIS

Aija Barča, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja:

– Smagā ekonomiskā krīze parādīja, ka pensiju kapitāla aprēķināšanas sistēma nav bijusi līdz galam pārdomāta. Savā ziņā tā bija kā loterija, jo pensiju būtiski ietekmēja ne tikai paša cilvēka veiktās sociālās iemaksas, bet arī aktuālā ekonomiskā situācija brīdī, kad personas dodas pensijā. Labajos gados, pieaugot algu līmenim un nodarbināto skaitam, būtiski auga arī jaunpiešķirtās pensijas, lai gan tas īsti nebija pensionāru pašu nopelns. Savukārt krīzes ietekmē apdrošināšanas algu iemaksu indeksi strauji samazinājās, negatīvi ietekmējot pensijas kapitāla apmēru daudziem cilvēkiem.

Inga Paparde

Pievienot komentāru