Account Suspended
Account Suspended
This Account has been suspended.
Contact your hosting provider for more information.

Pensijas piedāvā pārrēķināt sākumā trūcīgākiem

2

Valdības lēmums atlikt pensiju likuma grozījumu izskatīšanu un pieņemšanu nekavē Saeimu apspriest un, iespējams, vienoties par izmaiņām pensiju indeksācijā un pensiju pārrēķināšanā krīzes laika netaisnīgā koeficienta dēļ.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien sāka skatīt pensiju likuma grozījumus, kuri atzīti par steidzamiem. Likumprojekts saņemts no Ministru kabineta, taču, kā NRA.lv rakstīja, valdība nepieņēma Labklājības ministrijas (LM) sagatavotās izmaiņas likumā, kas paredz gan jaunu kārtību pensiju indeksācijā, gan krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķinu. Līdz ar to pirmajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts ir bez šīm izmaiņām. Gatavojot pensiju likuma grozījumus otrajam lasījumam, saņemti priekšlikumi no Latvijas Pensionāru federācijas, deputāta Andreja Klementjeva (Saskaņas centrs) un frakcijas No sirds Latvijai.

Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs, deputāts Andris Siliņš (ZZS) atzina, ka pensionāri uztur spēkā prasību pensiju indeksācijā ņemt vērā 50 procentus no algu summas reālā pieauguma procentiem.

Tieši šādas izmaiņas pensiju indeksācijā paredzēja arī LM grozījumi, par kuriem vairākas stundas diskutēja valdība, galu galā – tos noraidot, ņemot vērā finanšu apsvērumus, proti, nākamā gada budžetā tam nepieciešami vairāk nekā 30 miljoni eiro. Jāatgādina, ka pensijas pašlaik indeksē visiem pensionāriem, taču tikai daļu pensijas – pusi no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (pērn tie bija 285 eiro), piemērojot faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no algu pieauguma procentiem.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča pieļāva domu, ka Saeima varētu vienoties par kompromisu pensiju indeksācijā un pensijas pārskatīt atkarībā no pensionāra darba stāža. «Ja darba stāžs ir līdz 20 gadiem, indeksācijā ņemt vērā 25 procentus no algas pieauguma rādītāja, ja līdz 30 gadu darba stāžs – 30 procentus, ja vairāk par 40 gadiem – tad 50 procentus, kā to piedāvā Labklājības ministrija. Tas būtu arī labs signāls pašreiz strādājošiem – jo ilgāk tu strādā, jo vairāk tev valsts nāk pretim.» Savukārt A. Siliņš uzskata, ka jaunā indeksācijas kārtība jāattiecina uz visiem pensionāriem.

Aprēķinu, cik šogad un nākamgad izmaksātu «kompromisa indeksācija», pagaidām nav, taču jau šonedēļ tie tiks veikti, jo komisija ir apņēmības pilna vienoties par kopīgu variantu pensiju likuma grozījumu izskatīšanai jau nākamnedēļ. LM izstrādāto un pensionāru atbalstīto priekšlikumu īstenošanai šogad nepieciešami četri miljoni eiro, bet nākamgad – 30 miljoni eiro.

Kompromisa variantu deputāti centīsies panākt arī par krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanu, jo negatīvā pensijas kapitāla aktualizācijas indeksa dēļ pensionāriem krīzes gados pensijas piešķirtas būtiski mazākas nekā citu gadu pensionāriem. LM bija izstrādājusi plānu, kā tuvākajos trīs gados tiktu pārrēķinātas pensijas, pensiju formulā negatīvo indeksu aizstājot ar 1, piedāvājot pārrēķināt pensijas rindas kārtībā – sākot ar senāk piešķirtajām pensijām. Saeimas deputāts Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība) savukārt pauda uzskatu, ka taisnīgāk pensijas būtu pārrēķināmas pēc to apmēra. Tam piekrita arī A. Barča, sakot «jāglābj vispirms tie, kuriem mazas pensijas». Uz jautājumu, vai tādā gadījumā aizvainoti nepaliktu pensionāri ar lielāku darba stāžu un tāpēc arī lielāku pensiju, deputāte atbildēja: «Jā, tomēr pašreizējā budžeta situācijā jāizšķiras, kam nākt pretim pirmajam, mūsu ieskatā, tie būtu trūcīgākie pensionāri.»

Inga Paparde

Pievienot komentāru