Account Suspended
Account Suspended
This Account has been suspended.
Contact your hosting provider for more information.

Šprotu embargo Latvijai sāpīgāks nekā Grexit

one-euro-coins-stands-out-of-the-pile-480x320

Lai gan Finanšu ministrija (FM) apgalvo, ka Grieķijas problēmas nekādā veidā neskars Latviju, NRA.lv aptaujātie eksperti tomēr norāda uz vairākiem riskiem – Grieķijas maksātnespēja vai izstāšanās no eirozonas, ko eksperti nodēvējuši par Grexit, varētu radīt domino efektu citas vājās eirozonas valstīs un īslaicīgi samazināt eiro vērtību. Tiesa, tā sekas Latvijai būtu mazāk sāpīgas nekā šprotu embargo.

Grieķijai šodien jāatmaksā Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) 1,6 miljardi eiro. Vēl līdz vakardienai Grieķijas iedzīvotāji nezināja, ko tai nesīs šodiena.

FM Latvijas iedzīvotājus mierina, ka, pat īstenojoties sliktākajam scenārijam, Latviju tas tieši neskars, jo Grieķijas aizdevumu programmā tiek izmantots Eiropas Finanšu stabilitātes fonds, kurā Latvija nepiedalās. Latvija līdz ar iestāšanos eirozonā pievienojās un iemaksāja finansējumu Eiropas Stabilitātes mehānismā, kas pašreizējā Grieķijas programmā nepiedalās.

Šī mehānisma līdzekļi gan būs pieejami eirozonas valstīm, kas nonākušas nopietnās finanšu problēmās, piemēram, šis mehānisms varētu tikt izmantots, ja Grieķijas problēmu dēļ atbalsts būtu vajadzīgs vēl kādai citai eirozonas valstij. Turklāt Grieķija nav Latvijas lielāko tirdzniecības partneru vidū. Šiem apsvērumiem piekrīt arī Nordea bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs, DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš un bankas Citadele meitaskompānijas CBL Asset Management valdes loceklis Zigurds Vaikulis.

Vienlaikus eksperti norāda arī uz vairākiem riskiem. G. Belēvičs uzsver, ka Grieķijas maksātnespēja un potenciālā aiziešana no eirozonas varētu radīt līdzīgus scenārijus vājākajās Dienvideiropas valstīs – Portugālē un Spānijā. P. Strautiņš pieļauj, ka Latvija ir pakļauta finansiāliem riskiem caur dalību Eiropas Centrālās bankas (ECB) kapitālā.

Ievērojami drūmāku ainu zīmē ārvalstu eksperti. Preses izdevums Der Spiegel pieļauj, ka vismaz sākotnēji Grieķijas maksātnespēja vai izstāšanās no eirozonas radītu haosu. Bankās varētu kāpt aizdevumu procentu likmes, un uzņēmumi varētu bankrotēt. Maksātnespēju skaits varētu pieaugt pat par 50%.

VIEDOKĻI

Gints BELĒVIČS, Nordea bankas ekonomikas eksperts:

– Šobrīd lielākās bažas rada tā sauktais domino efekts, kad Grieķijas maksātnespēja un potenciālā aiziešana no eirozonas varētu radīt līdzīgus scenārijus vājākajās Dienvideiropas valstīs – Portugālē un Spānijā. Šajā gadījumā eiro kā vienotas valūtas pastāvēšana tiktu apdraudēta un parādītu, ka šī monetārā savienība nebūs mūžīga. Šādam scenārijam gan ir visnotaļ maza varbūtība, jo šajās valstīs situācija pēdējā laikā ir uzlabojusies. Tieši otrādi – ilgtermiņā Grieķijas izstāšanās no eirozonas jeb monetārās savienības vājākā ķēdes posma izslēgšana varētu padarīt eirozonu vienotāku un grūtāk ietekmējamu no iekšējiem vai ārējiem satricinājumiem.

Grieķijas maksātnespējas un aiziešanas no eirozonas gadījumā īstermiņā eiro vērtība varētu samazināties neskaidrību un lielāku risku finanšu tirgos dēļ, savukārt ilgtermiņā eiro vērtībai Grieķijas aiziešana nāktu par labu, jo netiktu veiktas spekulācijas par Grieķijas ietekmi uz eirozonas finanšu tirgiem. Spēcīgāks eiro gan nebūtu vēlams eirozonas eksportētājiem, jo tas samazina konkurētspēju ārējos tirgos.

Pēteris STRAUTIŅŠ, DNB bankas ekonomikas eksperts:

– Latvija ir pakļauta finansiāliem riskiem ar dalību ECB kapitālā. Ir skaidrs, ka Grieķija nespēs norēķināties par visiem saviem parādiem. Šī ziņa būtībā nav nekas jauns. Jau šobrīd parāda apkalpošana šai valstij faktiski bija subsidēta. Ja grieķu pašlepnumam bija nepieciešama tieša parāda norakstīšana, nu ko lai dara. Ir skaidrs, ka Grieķija nevarēs pilnībā atteikties no savām saistībām, un kaut kāda daļa būs jāatdod. Nav ne mazāko šaubu, ka viņiem tagad nāksies vai nu samazināt budžeta izdevumus eiro izteiksmē, vai izmaksāt tos kādā citā, mazāk vērtīgā valūtā. Līdz ar to ir faktiski neizbēgami, ka tik rūpīgi sargātās algas un pensijas tiešām kļūs mazākas, vismaz reālā izteiksmē.

Varētu spekulēt, ka Grexits tik ļoti pasliktina investoru vai ražotāju, vai patērētāju noskaņojumu, ka izraisa recesiju. Taču tas ir diezgan maz ticams. Šodien akciju tirgi Eiropā krīt par apmēram 2%. Tas ir vairāk nekā dienas vidējās izmaiņas, bet nekas graujošs. Ja Grexits samazina eiro vērtību, tam ir arī stimulējoša ietekme uz ekonomiku.
Šie notikumi ir drīzāk negatīvs nekā pozitīvs faktors, bet es tāpēc uzreiz nemainītu Latvijas IKP prognozes. Varbūt tas izklausās ciniski, bet šprotu embargo varētu būt lielāka ietekme.

Zigurds VAIKULIS, bankas Citadele meitaskompānijas CBL Asset Management valdes loceklis:

– Būtu pārgalvīgi un vīzdegunīgi teikt, ka Grieķijas problēmas uz Eiropu un attiecīgi Latviju neatstās pilnīgi nekādu ietekmi. Ietekme būs, tā būs negatīva, tomēr Latvijas gadījumā minimāla.

Tiešie efekti uz Latviju – pa ārējās tirdzniecības kanālu – būs niecīgi, jo Latvijas eksports uz Grieķiju veido 0,2% no kopējā eksporta un 0,1% no mūsu IKP. Arī sekundārie tirdzniecības efekti būs tuvi nullei. Relatīvi ciešas tirdzniecības saites ar Grieķiju, kas varētu atstāt redzamu ietekmi uz šo valstu ekonomikām, ir Bulgārijai, Kiprai un Rumānijai, bet savukārt Latvijai šīs valstis ir ekonomikas mērogā maznozīmīgi partneri.

Nedaudz grūtāk novērtējama ir finanšu kanāla ietekme. Tiešā veidā Latvijas banku ekspozīcija vai pensiju fondu ieguldījumi Grieķijā, pieņemu, ir apaļa nulle. Arī citu Eiropas valstu banku sektori pēdējo četru piecu gadu laikā ir strauji mazinājuši Grieķijas riskus līdz līmeņiem, ko var uzskatīt par sistēmiski maznozīmīgiem. Tajā pašā laikā stress pasaules finanšu tirgos pašlaik ir pieaudzis, un, kā liecina pieredze, tirgi prot no mušas uzpūst ziloni. Uzmanīgi sekosim līdzi notikumu attīstībai, tomēr objektīvi pārliekam satraukumam un panikai, manuprāt, nav pamata.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists:

– Vērtējot Grieķijas problēmu ietekmi uz Latviju, iezīmējas trīs faktori. Pirmais, ir savstarpējās ekonomiskās attiecības, kas Grieķijai ar Baltijas valstīm ir niecīgas. Otrais faktors ir Grieķijas notikumu attīstības trieciens eirozonas finanšu sistēmai, kura dēļ reģiona ekonomikas var saskarties ar kreditēšanas nosacījumu izmaiņām, līdzīgi kā tas bija vērojams 2011. un 2012. gadā. No šī aspekta Baltijai riski ir minimāli, jo eirozonas finanšu institūciju ekspozīcija reģionā ir neliela. Trešo faktoru ir sarežģīti izvērtēt, jo Grieķijas valdības uzvedību nav iespējams prognozēt. Primārais jautājums ir, kā notikumi ietekmēs patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu, jo īpaši reģiona lielākajās ekonomikās.

Ja Grieķijas valdības destruktīvā rīcība turpinās vai tiek pieļautas kādas kļūdas no kreditoru vai institūciju puses, var pieaugt spriedze finanšu tirgos un lielāko aizdevēju valstu iekšpolitikā. Jo Grieķijas atteikšanās pildīt saistības kreditoru valstīs var nozīmēt jaunus izaicinājumus to budžetiem un noskaņojuma kritumu ekonomikā, kas jau tieši atsauktos uz Latvijas ekonomiku. Negatīvākā scenārija gadījumā ekonomiskā izaugsme var nokristies līdz ļoti zemam līmenim vai pat apstāties, jo Latvija izjūt arī Krievijas ekonomikas lejupslīdi.

Ilze Šteinfelde

Pievienot komentāru